jaunumi   spēlfilmas   dokumentālās filmas   filmēšanas serviss   tulkošanas serviss   par mums   kontakti
 

Pabeigta režisora Staņislava Tokalova debijas spēlfilmas “Tas, ko viņi neredz” uzņemšana

Filma "Tas, ko viņi neredz" ir psiholoģiska drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem. Sižeta pamatā ir medmāsas Elzas attiecības ar savu pacientu Nikolā, kurš, eksperimentējot ar mākslīgā intelekta radīšanu, ir nonācis dziļā komā. Viņu gaida ilgs un grūts atveseļošanās periods, ko sarežģī mākslīgais intelekts "Anna", kuras mērķis ir panākt, lai Nikolā piederētu tikai viņai.

vairāk

Viestura Kairiša filmai „Neredzamā pilsēta” Austrijas filmu festivāla žūrijas speciālbalva

No 1. līdz 11. oktobrim Vīnē norisinājās gadskārtējais starptautiskais filmu festivāls LET'S CEE, kurā režisors Viesturs Kairišs plūca laurus jau otro gadu pēc kārtas. Pērn žūrijas speciālbalvu ieguva dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī” un šogad tādu pašu pagodinājumu saņēmusi arī studijā Ego Media tapusī filma “Neredzamā pilsēta”. Filma jau kopš 2014. gada decembra aktīvi piedalās filmu festivālos ārpus Latvijas (Viļņā, Vīnē, Luksemburgā, Lībekā, Maskavā u.c.).

Links: https://vimeo.com/110262582

vairāk

Tapusi Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma “Detektīvs Mārtiņš”

Šogad Valsts SIA “Latvijas Televīzija” projekta “Latvijas kods” ietvaros studijā “Ego Media” tika uzņemta režisores Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma “Detektīvs Mārtiņš”, kas ir mīlestības pilns stāstījums par pensionāru - “detektīvu”, kurš palīdz satikties citam citu pazaudējušiem radiniekiem.

vairāk

Nacionālais kino centrs atbalsta Vitālija Manska jaunās dokumentālas filmas “Radinieki” ražošanu

Nacionālais kino centrs apstiprinājis atbalstu Vitālija Manska jaunās dokumentālas filmas “Radinieki” ražošanai.

vairāk

Herca Franka un Marijas Kravčenko “Baiļu robežas” starptautiskā pirmizrāde HOT DOCS

Herca Franka un Marijas Kravčenko dokumentālās filmas “Baiļu robeža” starptautiskā pirmizrāde notika HOT DOCS filmu festivālā Kanādā, š.g. 25. aprīlī.

vairāk

Dāvja Sīmaņa “Pēdējā tempļa hronikas” saņem Lielo Kristapu par labāko dokumentālo filmu

2014. g. 11. decembrī Dailes teātrī un LTV 1 tiešraidē notika Rīgas starptautiskā kinofestivāla un Latvijas Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” noslēguma ceremonija, kurā piešķīra balvas pēdējo divarpus gadu laikā uzņemtajām un pabeigtajām labākajām filmām un kino profesionāļiem 24 nominācijās.

“Lielo Kristapu” kategorijā “Labākā dokumentālā filma līdz 65 min.” ieguva režisora Dāvja Sīmaņa “Pēdējā tempļa hronikas”, kurās ar poētiska minimālisma paņēmieniem soli pa solim atainota Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība.

vairāk

Īsfilma Trauslā sirds nominēta Lielajam Kristapam kā labākā īsmetrāžas spēlfilma

14 min., 2014

Režisore Astra Zoldnere
Scenārija autori Harald Harzheim, Marta Bite
Operatore Astrīda Konstante
Māksliniece Kate Krolle
Komponists Andris Indāns
Montāžas režisors Andris Grants
Skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis
Producents GuntisTrekteris

vairāk

Pabeigta Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma Pēdējā tempļa hronikas

Filma ir stāsts par cilvēku un cīņu par viņa radošo ideju realizēšanu, bet pats svarīgākais – par vienas celtnes – jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas – likteni. Ar poētisku minimālismu filma izseko jaunās ēkas būvniecībai: no pirmsākumiem vēl tukšā un pamestā būvbedrē līdz pat daudzkārt apspriestajam pabeigtās Gaismas pils siluetam. Vērojot un vizuālā simfonijā sakārtojot celtniecības darbu, filmas veidotāji būvlaukumā ir saskatījuši mitoloģisku un rituālu kārtību, tādējādi radot asociācijas ar augstāko garīgo celtņu – tempļu – būvniecību agrāk vēsturē. Kā, atsaucoties uz amerikāņu arhitektu Lūisu Kānu, izsakās filmas režisors Dāvis Sīmanis: „Izcilas celtnes sākas ar neizmērāmo, top izmērāmajā, bet tās jānobeidz atkal neizmērāmajā”. Bibliotēkas celtniecība ataino Latvijas realitāti. Divdesmit gadus pēc pirmajām skicēm, tā beidzot ieguvusi reālu veidolu un kļuvusi par neatņemamu Pārdaugavas silueta sastāvdaļu. Filma caur pašas ēkas un divu varoņu – galvenā arhitekta un ceļamkrāna operatores – portretējumu atklāj mūžīgo konfliktu starp lielu ideju diženumu un nenovēršami sekojošo simbolisko upurēšanu, lai tās realizētu.
vairāk

LIAA atbalsts ārējam marketingam

Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru studijas producenti uzsākuši kampaņu ārējā mārketinga veicināšanai. Pateicoties Aģentūras atbalstam, studijas pārstāvjiem 2012. gadā ir iespēja apmeklēt Eiropas nozīmīgākos starptautiskos pasākumus kino producentiem, lai popularizētu filmēšanas iespējas Latvijā. Studijai ir pieredze starptautisku projektu realizēšanā. 2011. gadā notika vērienīga sadarbība ar Indijas un Dānijas filmu veidotājiem, kurā piedalījās Latvijas talanti un profesionāļi no dažādām jomām – aktieri, mākslinieki, grima mākslinieki, kostīmu mākslinieki un citi. Lai paplašinātu sadarbību ar ārvalstu producentiem, studijas pārstāvji 2012. gadā apmeklēs Kannu filmu tirgu un Amsterdamas dokumentālo filmu tirgu, bet gada sākumā jau apmeklēja Roterdamas un Berlīnes filmu tirgus. Ārzemju producenti tiks informēti par filmēšanas iespējām Latvijā, kā arī par studijas piedāvāto filmēšanas servisu – aktieru un filmēšanas vietu atlasi, profesionāļu piesaisti un filmēšanas tehnikas īri.
vairāk

Pabeigta divu ārzemju filmu uzņemšana Latvijā

Vērienīgās indiešu mākslas filmas „Maatraan” sižets ir ieturēts labākajās indiešu kino tradīcijās - ir labie, ļaunie un fināla deja. Labie nonāk uz pēdām bīstamiem medicīniskiem eksperimentiem, bet ļaunie dara visu, lai viņus apturētu. Latviešu valodā „maatraan” nozīmējot „cita persona”. Latvijā uz filmēšanu ieradās režisors K.V. Anands, galveno lomu atveidotāji, indiešu ekrāna zvaigznes Surija un Kadžala Agarvala, kā arī filmēšanas grupa 30 cilvēku sastāvā. Filma tika uzņemta Rīgā, Jelgavas pilī, Ērgļu mežos, Karostas cietumā un citur Latvijā, filmēšana ilga visu oktobra mēnesi. Tika filmētas gan pakaļdzīšanās ainas ar džipiem un helikopteri, gan specefekti ar šaujamieročiem un smagāku artilēriju, gan automašīnas spridzināšana un citas aizraujošas ainas, ko vietēja mēroga filmu veidotāji diemžēl nevar atļauties. Filmas pirmizrāde Indijā plānota šī gada pavasarī. Filmas veidotāji nāk no Indijas dienvidiem – Čennai, kur ir otra lielākā filmu ražošanas industrija aiz Bolivudas. Par filmu ražošanas apmēriem liecina fakts, ka Indijā katru nedēļu pie skatītājiem nonāk divas jaunas vietējās filmas.
vairāk

Noslēdzies dokumentālās filmas PĒDĒJĀ TEMPĻA HRONIKAS filmēšanas periods

Filma ir poētisks stāsts par jaunās nacionālās bibliotēkas ēkas radīšanu. Pirmās ēkas skices tika izveidotas pirms divdesmit gadiem, kopš tā laika bibliotēkas būvniecība ir kļuvusi par vienu no dārgākajiem sabiedrisko ēku projektiem Rīgā. Bibliotēkas celtniecība ir izraisījusi vairākas radikāli noskaņotu cilvēku protesta akcijas, kā arī kļuvusi pa iemeslu nebeidzamām diskusijām par ēkas arhitektonisko un vizuālo kvalitāti. Galvenie filmas tēli ir ēkas arhitekts Gunārs Birkerts, krāna operatore, kura strādā būvniecības laukumā un viens no aktīvākajiem protestētājiem, caur šiem tēliem filmā atklāsies nebeidzamais konflikts starp grandiozo ieceri un upuriem, kas tiek nesti, lai šo ieceri realizētu. Filmas režisors ir Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts.
vairāk

Cilvēks, kurš izglāba pasauli

Vai viena cilvēka lēmums var izmainīt cilvēces likteni? Aukstā kara laikā 1983. gada 26. septembrī pretraķešu bāzē Serpuhova – 15 atskanēja trauksmes signāls. Pēc protokola pulkvežleitnantam būtu jāziņo uz Maskavu un, iespējams, tiktu izlemts, ka Krievijai ir jāatbild ar pretuzbrukumu. Taču Staņislavs, kuram toreiz bija 40 gadi, izlēma neziņot. Viņa aizdomas apstiprinājās, signāls bija kļūda novērošanas sistēmā. Padomju Savienībai briesmas nedraudēja, taču pulkvežleitnants Staņislavs Petrovs par protokola neievērošanu tika atvaļināts. Šis notikums plašākai sabiedrībai kļuva zināms pēc Padomju Savienības sabrukuma. Kopš tā laika amerikāņi vairākkārtēji piešķīruši Staņislavam Petrovam pasaules pilsoņa balvu, bet mediji nokristījuši viņu par cilvēku, kurš izglāba pasauli. 

vairāk

Dokumentālā filma „Kleitas, mātes un meitas” no 22. oktobra

Filmas galvenās varones ir divas 13 gadus vecas meitenes – Paula un Nadīne. Paula dzīvo Aucē, tālu no lielpilsētas burzmas. Viņa cītīgi seko modes jaunumiem žurnālos un internetā, taču viņas ģērbšanās stilu regulē mazpilsētas caurspīdīgums un klačas. Nadīne dzīvo Tonsbergā, Norvēģijā. Arī viņa aizrautīgi seko jaunākajām modes tendencēm, taču atšķirībā no Paulas viņa atļaujas brīvi eksperimentēt ar savu ārējo izskatu. Cik lielu vietu ārējais izskats ieņem meiteņu dzīvē? Kā tas ietekmē attiecības ar vienaudžiem? Cik liela nozīme izskata veidošanā ir audzināšanai un mammas padomiem? Vai stilošana ir tikai uzpūsts burbulis un stress? Un beigu beigās – kā mātes un meitas izdzīvo nenovēršamo pieaugšanu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklējusi režisore Ilze Burkovska – Jakobsena savā jaunākajā filmā „Kleitas, mātes un meitas”.
vairāk

Filmai Bekons, sviests un mana Mamma pirmā vieta Polijas festivālā

Filmas „Bekons, sviests un mana Mamma” galvenā varone ir režisores Mamma – zemniece Tāle Kalna, kuru Ilze filmējusi 17 gadus. Ļoti personiskais stāsts par Mammu vienlaikus ir arī precīzs un lakonisks stāsts par Latvijas ceļu kopš neatkarības atgūšanas, par sapņiem un realitāti, par politiskajām un sociālajām pārmaiņām, kas skar vienkārša cilvēka dzīvi. Filma tapusi sadarbībā ar Norvēģijas filmu studiju „Bivrost Film”. Tā jau novērtēta kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps.

vairāk

Loengrīns no Varka Kru Parex Plaza

Viestura Kairiša jaunākā dokumentālā filma ir stāsts par latviešu kamaniņu braucēju, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju, dīdžeju Mārtiņu Rubeni. Filma ir radošs Mārtiņa portrets, tajā ir emocionāli uzrunājošs stāsts un līdz šim uz ekrāna neredzēta sporta estētika Mārtiņš ir cilvēks, kura intereses sniedzas aiz profesionālā sporta robežām.
vairāk

No 17. aprīļa kino Rīga dokumentāls Egila Siliņa portrets

No 17. aprīļa kino Rīga tiks izrādīta režisores Rūtas Celmas dokumentālā filma Laimes luteklis. Filma ir izcilā operdziedātāja, basa - baritona Egila Siliņa portrets.
vairāk

Bekons, sviests un mana Mamma no 6. februāra kino Rīga

Filmu studijā Ego Media tapusi režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā filma Bekons, sviests un mana Mamma, kas jau izpelnījusies sajūsminātas atsauksmes gan vienīgajā seansā Rīgā 2008. gada nogalē, gan starptautiskā arēnā – pasaules pirmizrādi šī filma piedzīvoja Eiropas prestižākajā dokumentālā kino forumā, Starptautiskā Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) konkursa skatē. Filmā izmantoti arī arhīvu materiāli, tā tapusi sadarbībā ar Norvēģijas studiju Bivrost Film, filmu finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs.
vairāk

Gaidāma Viestura Kairiša jaunākās dokumentālās filmas pirmizrāde!

Režisors Viesturs Kairišs pabeidzis dokumentālās filmas Loengrīns no Varka Kru montāžu. Filma ir radošs latviešu kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa portrets. Mārtiņš Rubenis ir izcils sportists, 2006. gadā Turīnā viņš izcīnīja Latvijai sen gaidīto pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, daudzus spēcīgus konkurentus atstājot aiz godalgoto vietu pjedestāla.
vairāk

Spēlfilmas Medības pirmizrāde 4. septembrī Parex Plaza!

No 11. septembra kinoteātrī Parex Plaza sāks izrādīt režisora Anda Miziša spēlfilmu Medības. Andis Mizišs ir ieguvis mākslas bakalaura grādu kino režijas specialitātē Latvijas Kultūras akadēmijā, plašākai publikai ir pazīstams kā TV raidījuma Vides Fakti producents un režisors. Par savām dokumentālajām filmām Tārps un Jumta likums Andis ir saņēmis nacionālo kino balvu Lielais Kristaps. Filma Medības ir režisora debijas pilnmetrāžas spēlfilma.
vairāk
1
2
3
4
 
jaunumi  spēlfilmas  dokumentālās filmas  pakalpojumi  par mums  kontakti